Kameru risinājumi jeb video telemātika ir autoparka pārvaldības rīks, kas ļauj menedžeriem saņemt noderīgu vizuālo informāciju par atsevišķiem transportlīdzekļiem un autoparku kopumā. Tas ir kā papildinājums citiem autoparka vadības risinājumiem, kurus izmanto ļoti daudzi uzņēmumi, palīdzot iegūt pilnīgāku kopainu par autoparka darbību.

Piemēram, ja notiek ceļu satiksmes negadījums (CSN), tad autoparka pārvaldības sistēma ļauj analizēt braukšanas ātrumu, strauju bremzēšanu u.c. darbības uz ceļa. Tā var palīdzēt noteikt negadījuma cēloņus, taču bez konteksta. Tāpēc ir nepieciešami videoreģistratoru risinājumi – tie burtiski parāda, kas notika!

Tas ir tikai viens no daudziem šīs tehnoloģijas izmantošanas piemēriem. Video telemātika nodrošina vairākus risinājumus, bez kuriem moderns autoparks nevar iztikt. Berg Insight pētījums par video telemātikas tirgu apstiprina, ka uzņēmumi tam piekrīt – Eiropā uzstādīto iekārtu skaitā gaidāms kāpums no 1.4 miljoniem vienību 2023. gadā līdz 3.1 miljonam 2028. gadā. Aplūkosim autoparka video kameru risinājumus, lai noskaidrotu, kāpēc tos uzskata par autoparka pārvaldības nākotni un kādu labumu tie var dot tavam uzņēmumam!

Video telemātika sastāv no vairākiem elementiem. Pamatā ir viena vai vairākas kameras, kas nepārtraukti ieraksta. Šis materiāls nonāk digitālajā video ierakstītājā (DVR), kas var būt gan atsevišķa iekārta, gan iebūvēta videoreģistratorā. Ja kamera ir acis, tad DVR ir smadzenes – tajā atrodas digitālā datu glabātava, komunikāciju, tīkla, GPS izsekošanas sistēmas un ne tikai. Šī iekārta sūta datus uz tavu autoparka pārvaldības platformu, ar kuru var veikt attalinātu visu uzņēmuma transportlīdzekļu uzraudzību*:

• Vērot tiešraides no jebkuras kameras;
• Saņemt paziņojumus un video fragmentus, kad tiek konstatēts konkrēts notikums, piemēram, strauja bremzēšana;
• Piekļūt kameras iekšējai krātuvei, kārtot, aplūkot, lejupielādēt materiālus.

* Pieejamās funkcijas var atšķirties atkarībā no uzstādītā aprīkojuma.

Mūsdienu kameras spēj ne tikai veikt ierakstu, bet arī analizēt to reāllaikā. Tās izmanto sensorus un mākslīgo intelektu (AI), kas konstatē dažādus notikumus gan salonā, gan ārpus tā. Šos notikumus var iedalīt trīs kategorijās – vadītāja braukšanas analīze (DBA), automātiskās drošības sistēmas (ADAS), kā arī vadītāja monitorēšanas sistēmas (DMS).

ADAS analizē situāciju ārpus transportlīdzekļa, lai nodrošinātu braukšanas asistentus, piemēram, joslu šķērsošanu vai priekšējās distances mērīšanu. DBA pārbauda sensoru un GPS datus, lai konstatētu tādus incidentus kā strauja bremzēšana un kustības virziena maiņa, savukārt DMS izmanto uz salonu vērstas kameras ar mērķi monitorēt nevēlamu vadītāja uzvedību – smēķēšanu, telefona lietošanu, braukšanu nogurumā u.tml. Šos paziņojumus var saņemt gan transportlīdzekļa vadītājs, gan dispečers. Iegūtos datus var izmantot vēlāk, lai analizētu situācijas un izglītotu vadītājus, vai reāllaikā bīstamu situāciju novēršanai.

Kopējā komplektācija un kameru skaits ir atkarīgs no autoparka vajadzībām. Pastāv dažādas iespējas, tostarp priekšējās, salona, sānu un atpakaļskata kameras, kā arī kameras piekabēm. Lai nodrošinātu augstāku redzamību, tu vari izmantot vairākas kameras, iegūstot 360 grādu skatu apkārt transportlīdzeklim.

Video kameras var lietot visdažādākajās kombinācijās. Izplatīta komplektācija ir viena uz priekšu vērsta kamera ar iebūvētu DVR. Sarežģītākām situācijām visdrīzāk būs nepieciešams atsevišķs DVR, lai savienotu visas kameras vienā sistēmā.

Šie ir pamati, kurus nepieciešams zināt par autoparka video kameru risinājumiem. Laiks pievērsties tam, kādu labumu tie var sniegt tavam uzņēmumam!

Šis ir, iespējams, pašsaprotamākais iemesls, kāpēc uzņēmumi aprīko autoparkus ar video tehnoloģijām. Tas ir tikai loģiski – bez spēcīgiem pierādījumiem vadītāju var atzīt par vainīgu CSN izraisīšanā, kas savukārt rada finansiālus un reputācijas zaudējumus. Klīst šausmu stāsti par t.s. nuclear verdicts, jeb izlīgumiem, kuru summa pārsniedz 10 miljonus eiro. Protams, parasti viss nav tik briesmīgi, negadījumi uzņēmumam biežāk izmaksā līdz 5000 eiro, ko sastāda soda nauda vai papildu birokrātiskais darbs. Arī tas nav maz. Lieki piebilst, ka video kameras izmaksātu mazāk. Tad kāpēc riskēt un palikt bez video materiāla?

Autoparka kameru sistēmas var ne tikai ierakstīt notikušo, bet arī nodrošināt tūlītēju piekļuvi video materiālam, tāpēc nedz transportlīdzekļa vadītājam nedz menedžerim nav jāuztraucas par datu ieguvi un augšupielādi. 

Video notikumu sistēma sūtīs paziņojumu autoparka vadītājam uzreiz pēc negadījuma kopā ar īsu ierakstu, turklāt šo informāciju var izmantot, lai ātri un ērti iesniegtu ziņojumu apdrošināšanas kompānijai. Ja vēlāk ir nepieciešams plašāks konteksts, tad ir iespējams attālināti piekļūt DVR atmiņas kartei, lai aplūkotu un augšupielādētu oriģinālo ierakstu.

Transportlīdzekļa vadītāja aizstāvībai pret apsūdzībām ir spēkā vienkārša loģika – jo vairāk kameru, jo labāk. Ne visas avārijas notiek transportlīdzekļa priekšgalā. Izmantojot sānu un atpakaļskata kameras, varēsi atrisināt arī citas nepatīkamas situācijas, piemēram, kad teritorijas saimnieks apsūdz kravas transportlīdzekļa vadītāju īpašuma bojāšanā iekraušanas/izkraušanas laikā. Visbeidzot, ja tavā uzņēmumā ir bažas par iespējamajām zādzībam, tad piekabes kamera var būt ļoti noderīga vaininieka identificēšanā.

Kā redzams, pat viena kamera var būtiski uzlabot iespējas panākt labvēlīgu spriedumu.

Mūsdienās transportlīdzekļos ir tik daudz tehnoloģiju, ka var aizmirsties – pie stūres joprojām ir cilvēks.

Bieži vien tieši cilvēcisko faktoru var un vajag uzlabot, jo tas spēlē lielu lomu līdz 90% no visiem CSN.

Tikpat svarīgs ir arī secinājums, ka 75% gadījumu cilvēciskās kļūdas ir vienīgais CSN vaininieks. Šie ir tikai daži piemēri, kā braukšanas paradumi var ietekmēt drošību un efektivitāti uz ceļa:

• Ātruma pārsniegšana, stāvēšana tukšgaitā, strauja bremzēšana izraisa palielinātu degvielas patēriņu, kas rada nevajadzīgas izmaksas;
• Telefona lietošana, smēķēšana vai braukšana nogurumā var paildzināt vadītāja reakcijas laiku uz bīstamām situācijām;
• Joslu šķērsošana, pārāk mazas distances ieturēšana un aklo zonu ignorēšana palielina negadījumu risku.

Par laimi, video telemātika rada risinājumus šo paradumu atklāšanai. Galvenā problēma vadītāju braukšanas analīzes kontekstā līdz šim bija nelabvēlīgu darbību konstatēšana. Video telemātika nodrošina autoparka vadītājam vairākas iespējas, piemēram, jebkurā brīdī ieslēgt jebkuras kameras tiešraidi, lai konstatētu neatbilstošas darbības. Protams, iespējamība nejauši pamanīt pārkāpumus šādā veidā nav liela.

Cita, efektīvāka metode paredz paļaušanos uz video kameru sensoriem, kas spēj konstatēt dažādus iepriekš definētus notikumus. Kad notiek incidents, autoparka vadītājam tiek nosūtīta ziņa un video materiāls, ko var izpētīt, lejupielādēt vai dzēst. Dispečers vai uzņēmuma vadītājs, balstoties uz redzēto, var pieņemt lēmumu, vai ir nepieciešams veikt tālākas darbības, piemēram, sazināties ar transportlīdzekļa vadītāju. Kameras var konfigurēt dažādi, sākot ar vienkāršiem paziņojumiem par ātruma pārsniegšanu līdz pat vadītāja noguruma konstatēšanai, ja ir uzstādīta uz salonu vērsta kamera.

Kameru risinājumi tev sniedz daudzveidīgas iespējas uzlabot darbinieku braukšanas paradumus.

• Organizē kopējas apmācības vadītājiem, izmantojot anonimizētus kadrus
• Uzsāc uzņēmuma iekšējo izaicinājumu, apbalvojot visdrošāk braucošos šoferus
• Izveido bonusu programmu, kas motivētu darbiniekus braukt atbildīgāk
• Komunicē ar šoferiem individuāli, pārskatot kameru ierakstus

Transporta nozare, no transportlīdzekļu ražotājiem līdz piegādes uzņēmumiem, pēdējos gados ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību drošībai. To vismaz daļēji veicina dažādi likumi, kurus gatavo un ievieš, lai samazinātu CSN skaitu. Piemēram, noteikumi, kas regulē drošības aprīkojuma prasības jaunām, Eiropas Savienībā (ES) pārdodamām automašīnām.

Pirms pāris gadiem ES ieviesa papildu drošības standartus jauniem transportlīdzekļiem – daudzi no tiem ir saistīti ar sensoriem vai kamerām ar mākslīgo intelektu. Tostarp var pieminēt vadītāja noguruma, koncentrēšanās trūkuma brīdinājumus, notikumu datu reģistratorus u.c. Šie risinājumi ražotājiem tagad ir jāuzstāda obligāti. Attiecīgi, ja tava uzņēmuma autoparkā ir gan vecāki, gan jaunāki transportlīdzekļi, tad vecākie būs mazāk droši. Izmantojot video telemātiku, tu vari parūpēties, ka viss autoparks atbilst vienam drošības standartam un nodrošināt atbilstību autoparku īpašniekiem piekritīgām tiesību normām, piemēram, Apvienotajā Karalistē spēkā esošajam Direct Vision standartam (DVS). Nav izslēgts, ka nākotnē stāsies spēkā vēl citi līdzīgi likumi.

Apdrošināšanas kontekstā ir vērts pieminēt divus aspektus. Pirmkārt, pat ja video risinājumi nav obligāti, lai autoparks tiktu apdrošināts, tie tik un tā ir ļoti ieteicami, jo paātrina lietu izskatīšanas laiku un paaugstina attaisnojošo spriedumu skaitu.

Otrkārt, apdrošināšanas prēmiju temats allaž ir aktuāls, jo tās sastāda lielu daļu no kopējām autoparka uzturēšanas izmaksām. Video telemātika palielina varbūtību saņemt apdrošināšanas polisi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tas, iespējams, nenotiks uzreiz, bet ar laiku apdrošinātājs ievēros negadījumu skaita samazināšanos, kā arī ātro un kvalitatīvo pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas procesu, it sevišķi attaisnoto vadītāju skaita pieaugumu, ko nodrošina autoparka video kameru risinājumi.

Drošība uz ceļiem autoparku kontekstā nav izcila. Piemēram, Eiropas ceļu drošības observatorija (ERSO) norāda, ka 2023. gadā ES smagajos kravas transportlīdzekļos bojā gāja 333 personas. Turklāt, šī statistika neiekļauj citus ceļu satiksmes dalībniekus. Video telemātika nav paredzēta tikai datu analīzei pēc incidentiem – tā var palīdzēt vadītājiem un dispečeriem arī brauciena laikā.

Šoferi var uzlabot redzamību ar kamerām. Risinājums paredz uzstādīt salonā ekrānu, kas saņem reāllaika video no visām uz transportlīdzekļa uzstādītajām kamerām. Tas var noderēt daudzās situācijās, piemēram:

• Pārbaudīt aklās zonas pirms manevra veikšanas
• Aprēķināt atlikušo attālumu, piebraucot pie noliktavas rampas
• Pārliecināties, ka parkošanās laikā netiek aizķerta infrastruktūra vai citi transportlīdzekļi

Savukārt autoparka vadītājs saņem paziņojumus, kad sistēma pamana problēmas, piemēram, novēršanos no ceļa, joslu un ieturamās distances pārkāpumus. Pēc tam ir iespējams ieslēgt kameras tiešraidi un sazināties ar transportlīdzekļa vadītāju, lai izglītotu, brīdinātu vai dotu norādes drošības kontekstā.

Vēl viena ne mazāk būtiska drošības tehnoloģija ir tā saucamā SOS poga (fiziska vai uzstādīta lietotnē). Ideja ir vienkārša – transportlīdzekļa vadītājs to var nospiest, lai informētu autoparka pārvaldnieku gadījumos, ja notiek CSN, parādās veselības draudi vai tehniskas likstas. Video risinājumi šo konceptu papildina ar iespēju attālināti piekļūt kameru tiešraidēm ar mērķi noteikt, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama. Šī drošības funkcija var būt sevišķi noderīga, ja transportlīdzeklis pārvadā bīstamas kravas vai tiek apzagts.

Video kameru risinājumi savu noderīgumu jau ir pierādījuši dažādos veidos, sākot ar viltus apsūdzību novēršanu un beidzot ar dzīvību glābšanu. Nav šaubu, ka šīs tehnoloģijas kļūs arvien izplatītākas autoparkos. Mapon klientu pieredze rāda, ka videoreģistratori atmaksājas jau pēc pirmā atrisinātā negadījuma. Turklāt, mēs piedāvājam nomas iespēju, kas ļauj sākt video uzraudzību izdevīgi un vienkārši.

Mapon nodrošina pilnu video kameru servisu, no iekārtu uzstādīšanas līdz pārvaldības programmatūrai. Kad viss ir gatavs, autoparka vadītājs var izmantot Mapon platformu, lai vērotu tiešraides, saņemtu paziņojumus par notikumiem un piekļūtu kameru atmiņas kartēm attālināti. Mēs pielāgosimies tavām vajadzībām, jo Mapon risinājumi atbalsta vairākus kameru modeļus un konfigurācijas, kā arī ļauj izvēlēties tev nepieciešamo funkcionalitāti.

Ja tevi ieinteresēja Mapon video kameru risinājumi vai radās jautājumi par tiem, sazinies ar mums!

Raksts atjaunināts 2025. gadā