Degviela ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām transporta nozarē. Daudzos autoparkos tā veido vairāk nekā 30% no kopējām izmaksām. Bieži tiek pieņemts, ka degvielas patēriņu galvenokārt nosaka tirgus cenas, maršruti un citi ārējie faktori.

Mapon dati liecina, ka tas nav viss stāsts.

Analizējot mūsu klientu datus, vēlējāmies noskaidrot, cik lielā mērā degvielas patēriņu ietekmē braukšanas stils. Rezultāti izrādījās pārsteidzoši – uzlabojot vidējo braukšanas novērtējumu par desmit punktiem, viena kravas automašīna gada laikā var ietaupīt aptuveni 2800 eiro degvielas izmaksās.

Šajā rakstā aplūkosim, kā nonācām pie šī secinājuma, kāpēc daudzi autoparki šo potenciālu neizmanto un kas nepieciešams, lai šādus ietaupījumus redzētu arī savās atskaitēs.

Kad uzņēmumi meklē veidus, kā samazināt degvielas izmaksas, uzmanību parasti pievērš maršrutu optimizācijai un transportlīdzekļu modernizācijai. Abi risinājumi ir svarīgi un var dot ievērojamu ieguvumu. Taču tie nemaina to, kas notiek pie stūres.

Autovadītāja braukšanas stils tieši ietekmē degvielas patēriņu. To nosaka:

• paātrināšanās un bremzēšanas paradumi;
• tukšgaitā pavadītais laiks;
• spēja uzturēt vienmērīgu braukšanas ātrumu.

Šie faktori ietekmē katru nobraukto kilometru. Tomēr braukšanas stilu itin bieži atstāj novārtā – nevis tāpēc, ka tas nebūtu svarīgs, bet gan tāpēc, ka to ir grūtāk novērtēt un uzlabot nekā, piemēram, riepu stāvokli vai degvielas uzskaiti.

Pēdējo mēnešu laikā analizējām lielu datu apjomu, lai saprastu, cik liela ir braukšanas stila ietekme uz degvielas patēriņu. Rezultāti izrādījās daudz nepārprotamāki, nekā sākotnēji gaidījām.

Mūsu pētījums aptver vairāk nekā 8 000 transportlīdzekļu un vairāk nekā miljonu ikdienas braukšanas ierakstu gada periodā. Datu kopā iekļauti visi Mapon atbalstītie GPS izsekotāji, kas nodrošina svara un degvielas patēriņa datus no CAN sistēmas, tāpēc secinājumi ir attiecināmi uz dažādiem autoparkiem neatkarīgi no izmantotā aprīkojuma.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzākus rezultātus, kontrolējām arī transportlīdzekļa svaru un apkārtējās vides temperatūru – divus faktorus, kas būtiski ietekmē degvielas patēriņu. Tādējādi varam pamatoti secināt, ka novērotās atšķirības galvenokārt skaidrojamas ar braukšanas stilu, nevis ārējiem apstākļiem.

Secinājums ir nepārprotams: braukšanas novērtējuma pieaugums par 10 punktiem vidēji saistīts ar aptuveni 3,6% mazāku degvielas patēriņu.

Mapon platformā autovadītāji tiek iedalīti braukšanas stila vērtējuma grupās. Starp katru vērtējuma līmeni vidēji ir aptuveni 15 punktu starpība, tāpēc pāreja no viena līmeņa uz nākamo (piemēram, no C uz B vai no B uz A) var radīt ievērojamu ietaupījumu.

Tipiskam kravas auto, kas patērē aptuveni 35 l/100 km un mēnesī nobrauc 10 000 km, tas nozīmē šādu potenciālo ietaupījumu (balstoties uz prognozētajām dīzeļdegvielas cenām Eiropas Savienībā 2026. gadā):

Braukšanas novērtējums uzlabojas par 10 punktiem
(reālistisks sākotnējais mērķis)

• aptuveni 220–250 € mēnesī;
• aptuveni 2 800 € gadā uz vienu kravas automobili.

Braukšanas novērtējums uzlabojas par 20 punktiem
(sasniedzams mērķis lielākajai daļai autoparku)

• aptuveni 440–500 € mēnesī;
• aptuveni 5 600 € gadā uz vienu kravas automobili.

Braukšanas novērtējums uzlabojas par 30 punktiem
(rezultāts, ko bieži iespējams sasniegt autovadītājiem ar zemāku sākotnējo novērtējumu)

• aptuveni 660–740 € mēnesī;
• aptuveni 8 400 € gadā uz vienu kravas automobili.

Ja viena tālsatiksmes kravas automašīna, kas mēnesī nobrauc 10 000 km, ar 10 punktu braukšanas novērtējuma uzlabojumu var ietaupīt aptuveni 2 800 eiro gadā, tad visa autoparka mērogā ieguvums kļūst vēl iespaidīgāks.

Potenciālais gada ietaupījums:

• 20 kravas automašīnas → aptuveni 56 000 €
• 50 kravas automašīnas → aptuveni 140 000 €
• 100 kravas automašīnas → aptuveni 280 000 €

Un tas ir tikai pie 10 punktu uzlabojuma braukšanas novērtējumā. Daudzos autoparkos potenciāls ir vēl lielāks.

Šādu rezultātu var sasniegt ne tikai tālsatiksmes pārvadājumos.

Verdis, Ziemeļvalstu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ar pavisam atšķirīgu braukšanas profilu (īsi maršruti pilsētā un biežas apstāšanās), savā Zviedrijas filiālē samazināja degvielas patēriņu par 10%, mērķtiecīgi strādājot ar autovadītāju apmācību un regulāri analizējot braukšanas stilu.

Tas uzņēmumam ļāva ietaupīt aptuveni 24 900 eiro mēnesī jeb gandrīz 300 000 eiro gadā.

Konkrētais ietaupījuma apmērs, protams, būs atkarīgs no autoparka veida un tā ikdienas darba specifikas. Taču pamatprincips paliek nemainīgs – jo efektīvāks ir braukšanas stils, jo mazāks ir degvielas patēriņš.

Šādi rezultāti nav viena izcila autovadītāja nopelns. Tie rodas, ja braukšanas stils tiek sistemātiski uzraudzīts, analizēts un uzlabots visā autoparkā.

Tāpēc būtiskākais jautājums nav par iespējamo ietaupījumu apmēru. Daudz svarīgāk ir saprast, kāpēc tik daudziem autoparkiem šo potenciālu joprojām neizdodas izmantot.

Daudzi uzņēmumi uzskata, ka viņu autovadītāji jau strādā pietiekami efektīvi un būtiskiem uzlabojumiem nav vietas.

Tomēr reālas atšķirības kļūst redzamas tikai tad, kad braukšanas stils tiek regulāri analizēts un novērtēts. Ja trūkst skaidru datu, neefektīvi paradumi bieži paliek nepamanīti.

Degvielas kontrole parāda rezultātu, taču nepasaka, kāpēc tas ir tieši tāds.

Ja degvielas patēriņš netiek analizēts kopā ar braukšanas stilu, ir grūti saprast, kur slēpjas uzlabojumu iespējas un kā tās izmantot.

Degvielas sensori un uzraudzības sistēmas ir ļoti noderīgas, lai atklātu zādzības, noplūdes un citas novirzes.

Taču tās pašas par sevi nemaina autovadītāju paradumus.

Turklāt uzņēmumi, kas koncentrējas tikai uz degvielas zādzību novēršanu, nereti nepietiekami novērtē ikdienas degvielas pārtēriņu. Atšķirībā no zādzībām, kas notiek salīdzinoši reti, neefektīva braukšana rada zaudējumus katru dienu. Ilgtermiņā tie bieži vien ir lielāki par zādzību radītajiem zaudējumiem.

Braukšanas stila uzraudzība ir svarīgs pirmais solis, taču ar to vien nepietiek.

Ja autovadītāji nesaņem regulāru atgriezenisko saiti un skaidrus ieteikumus uzlabojumiem, viņi ar laiku atgriežas pie ierastajiem paradumiem. Nevis tāpēc, ka nevēlētos braukt efektīvāk, bet tāpēc, ka paradumu maiņa prasa laiku, motivāciju un atbalstu.

Dati paši par sevi neko nemaina. Lai sasniegtu noturīgus rezultātus, nepieciešama sistemātiska pieeja, kas apvieno analīzi, apmācību un motivāciju.

Lai palīdzētu sākt, esam apkopojuši vairākus autovadītāju apmācības piemērus, kurus vari izmantot savā uzņēmumā.

Pirmais solis ir saprast, kas patiesībā ietekmē degvielas patēriņu tavā autoparkā. Kad tas kļūst skaidrs, 2 800 eiro ietaupījums uz vienu kravas automašīnu gadā vairs nav teorētiska iespēja, bet gan sasniedzams mērķis.

Turklāt ieguvums neaprobežojas tikai ar mazākiem degvielas izdevumiem. Tie paši braukšanas paradumi, kas palielina degvielas patēriņu, paātrina arī riepu un bremžu nodilumu, palielina negadījumu risku un līdz ar to arī apdrošināšanas izmaksas. Vienlaikus pieaug arī CO₂ emisijas, kas arvien biežāk kļūst ne tikai par ilgtspējas, bet arī par atbilstības prasību jautājumu.

Tāpēc ieguldījums efektīvākā braukšanā sniedz ieguvumus vairākās jomās vienlaikus.

Ja vēl neizmanto Mapon braukšanas stila analīzi, tagad ir īstais brīdis to apsvērt. Sazinies ar mūsu komandu, un mēs parādīsim, kā pārvērst autoparka datus praktiskos uzlabojumos un izmērāmos ietaupījumos!

*Dati balstīti uz Mapon iekšējo pētījumu, kurā tika analizēti 8 652 transportlīdzekļi un 13 390 autovadītāju un transportlīdzekļu kombinācijas gada periodā, izmantojot aptuveni 1,3 miljonus ikdienas braukšanas ierakstu. Saikne starp braukšanas novērtējumu un degvielas patēriņu tika novērota visās galvenajās Mapon atbalstīto ierīču grupās.

**Ietaupījuma aprēķini balstīti uz pieņēmumu par tālsatiksmes kravas automašīnu, kas patērē aptuveni 35 l/100 km un mēnesī nobrauc 10 000 km, izmantojot vidējās dīzeļdegvielas cenas Eiropas Savienībā 2026. gada maijā. Faktiskais ietaupījums var atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa veida, maršrutiem, ekspluatācijas apstākļiem un sākotnējā braukšanas novērtējuma.