Degvielas patēriņa kontrole ir viens no svarīgākajiem procesiem ikvienā transporta uzņēmumā, jo degvielas izmaksas veido lielāko daļu no autoparka uzturēšanas izmaksām. Lai iegūtu precīzus datus par degvielas patēriņu un varētu pieņemt faktos balstītus lēmumus par autoparka pārvaldību, uzņēmumam jāizmanto kvalitatīva programmatūra un iekārtas.

Šajā rakstā uzzināsi, kādas ierīces vari izmantot, lai sekotu autoparka degvielas patēriņam, un kā izvēlēties piemērotāko.

Mūsdienās uzņēmumi var kontrolēt autoparka degvielas patēriņa efektivitāti, izmantojot:

1. Transportlīdzekļa CAN bus, kas nodrošina standarta degvielas līmeņa mērījumu datus.
2. Degvielas patēriņa sensoru.
3. Augstas precizitātes kapacitatīvo degvielas līmeņa sensoru.

Degvielas kontrole, izmantojot CAN bus, ir piemērotākais risinājums vieglo transportlīdzekļu autoparkam, savukārt degvielas patēriņa un degvielas līmeņa senosori būs noderīgi transporta nozares uzņēmumiem, kuru autoparkos ietilpst smagās automašīnas un speciālā tehnika, kā arī piekabes ar saldētavām.

Apskatīsim, kādas priekšrocības un trūkumi ir katrai no šīm iekārtām.

CAN bus ir iebūvēts vairumā mūsdienās ražoto vieglo, smago automašīnu un traktoru. To izmanto, lai no transportlīdzekļa borta datora uz GPS izsekošanas iekārtu nosūtītu informāciju par degvielas līmeni. Borta dators, savukārt, ar degvielu saistītos datus saņem no ražotāja uzstādīta sensora, kas atrodas transportlīdzekļa bākā.

Lai saņemtu datus no CAN bus, jāizvēlas GPS iekārta ar CAN interfeisa atbalstu. Pēc tam, izmantojot drošu bezkontakta lasītāju, kas ļauj nolasīt datus, neiejaucoties transportlīdzekļa elektronikā, un attiecīgi neietekmē ražotāja garantiju. Tas ļaus iegūt dažādus datus par teju jebkura ar CAN bus aprīkota transportlīdzekļa darbību.

Šī risinājuma priekšrocība, salīdzinot ar degvielas patēriņa un degvielas līmeņa sensoriem – tas ļauj ietaupīt uz uzstādīšanas un apkopes izmaksām.

Turklāt, CAN bus sniedz informāciju ne tikai par degvielas patēriņu, bet arī motora apgriezieniem, dzesēšanas šķidrumu temperatūru, eļļas spiedienu u.c. rādītājiem.

Par lielāko trūkumu var uzskatīt pašu iebūvēto sensoru. Mūsu pieredze liecina, ka tā rādījumu kļūda var sasniegt pat 15%. Turklāt, šis kļūdas apmērs neietver aklās zonas bākas augšējā un apakšējā daļā – tās aizņem līdz pat 10% no kopējā bākas tilpuma, tādējādi vēl vairāk palielinot rādījumu kļūdas apmēru. 

Jāpiemin arī, ka borta datora veiktais vidējā degvielas patēriņa aprēķins ir saistīts ar transportlīdzekļa nobraukumu, ko reģistrē odometrs, kura mērījumu kļūda ir 5-7% robežās.

Degvielas patēriņa sensoru uzstāda uz transportlīdzekļa degvielas līnijas, un tas mēra caur to plūstošās degvielas daudzumu. Šos sensorus dēvē arī par degvielas plūsmas mērītājiem. Ir pieejami divu veidu patēriņa sensori – vienkambara un diferenciālie.

Lai ilustrētu tā darbības principu, izmantojot vienkāršu piemēru, varam salīdzināt degvielas patēriņa sensoru ar ūdens skaitītāju, kas atrodams gandrīz ikvienās mājās. Dati no sensora tiek uzreiz nosūtīti uz GPS izsekošanas ierīci, kā parādīts zemāk esošajā attēlā.

Šāda tipa sensorus visbiežāk uzstāda dzelzceļa, gaisa un ūdens transportlīdzekļiem, papildaprīkojumam, ko piestiprina pie transportlīdzekļa šasijas, kā arī transportlīdzekļiem un tehnikai, kas darbojas stacionāri. Mapon nenodarbojas ar šo sensoru uzstādīšanu, tā vietā izvēloties strādāt ar degvielas līmeņa sensoriem, par ko vairāk uzzināsi raksta turpinājumā. Tam ir vairāki iemesli:

1. Degvielas plūsmas mērītāji ātri aizsērē un ziemā parafinizējas. Tā notiek, jo sensora lāpstiņu sistēma ir degvielas līnijas šaurākais posms, un aizsērēšanas rezultātā degvielas plūsma var samazināties vai apstāties pavisam, radot jaudas zudumus, iekārtas darbības traucējumus vai bojājumus.
2. Sarežģīta uzstādīšana.
3. Sensora un tā uzstādīšanas izmaksas ir divreiz augstākas nekā degvielas līmeņa sensoram.
4. Sensoru nevar izmantot, lai noteiktu laiku un vietu, kur notikušas degvielas uzpildes un noliešanas. Tas nozīmē, ka varēsi fiksēt iespējamās noliešanas, analizējot patēriņa rādījumus, taču nevarēsi noteikt, kad un kur tās notikušas.
5. Lai uzstādītu šo sensoru, ir jāveic izmaiņas degvielas plūsmas sistēmā, tāpēc, ja transportlīdzeklim ir spēkā garantija, tad pēc uzstādīšanas to vairs nevarēs attiecināt uz degvielas sistēmu.

Šis ir augstas precizitātes kapacitatīvais sensors, kas mēra degvielas līmeni un tā izmaiņas bākā (uzpildes un noliešanas). Digitālais degvielas līmeņa sensors tiek savienots ar GPS izsekošanas iekārtu.

Ja sensors ir pareizi un kvalitatīvi uzstādīts, tā kļūda būs tikai 1-2%. Tomēr jāņem vērā, ka dažādu ārējo faktoru ietekmē, piemēram, pārejot uz citas degvielas izmantošanu, kļūdas apmērs var palielināties.

Degvielas līmeņa sensori tiek uzskatīti par precīzākiem nekā citas degvielas patēriņa mērīšanas ierīces. Tāpat to darbību mazāk ietekmē dažādi impulsi. Mūsu platformā tiek parādīts:

• Datu apkopojums par degvielas līmeni brauciena vai konkrēta laika perioda sākumā un beigās;
• Vienkāršs un saprotams degvielas patēriņa grafiks;
• Informācija par laiku un vietu, kur notikušas uzpildes un noliešanas;
• Datu apkopojums par noliešanu skaitu un nolieto degvielas daudzumu.

Pamatojoties uz šo informāciju, sistēma aprēķina vidējo degvielas patēriņu uz 100 km.

Nozares eksperti uzskata, ka, veicot degvielas patēriņa mērījumus ar moderniem sensoriem, uzņēmumu vadītājiem un autoparka menedžeriem ir pieejama plašāka informācija un precīzāki, ērti lietojami dati par degvielas patēriņu autoparkā.

Degvielas līmeņa sensoru izmantošana šobrīd ir efektīvākais veids, kā kontrolēt autoparka degvielas patēriņu.

Protams, arī degvielas līmeņa sensoru izmantošana var radīt dažādus izaicinājumus, piemēram, gadījumos, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa nevienmērīgu virsmu, piemēram, karjeru.

Zemāk vari apskatīt, kā šādā gadījumā izskatīsies degvielas grafiks. Degvielas līmenis lēkā, braucot pa nelīdzenu ceļu, uzkalniņiem, pauguriem utt.

Mapon sistēmā dati par šādām situācijām tiek izlīdzināti un, cik vien iespējams, izfiltrēti, lai sniegtu maksimāli precīzu informāciju. Nedēļas un mēneša atskaites palīdz iegūt precīzākus vidējā degvielas patēriņa datus. 

Svarīga degvielas patēriņa pārvaldības daļa ir izpratne par to, vai un kad notiek tās noliešana. Degvielas noliešanu metodoloģija balstās degvielas atskaišu sagatavošanā par konkrētu laika periodu, sākot no vienas dienas.

Ja atskaites uzrāda, ka notikušas noliešanas, šie dati ir rūpīgi jāanalizē. Lūk, daži piemēri, kā noteikt, vai noliešanas patiešām ir notikušas:

Ja noliešanas sākums fiksēts 12:45:36, bet beigas – 12:45:46 vai 12:45:56, visticamāk, ka ir noticis lēciens degvielas līmenī, ko izraisījusi, piemēram, iepriekš minētā strādāšana karjerā, konkrētāk, braukšana augšup/lejup pa nogāzēm un uzkalniņiem vai pārvietošanās pa nelīdzenu virsmu, tāpēc šo noliešanu var uzskatīt par nepatiesu.

Ja noliešanas laiks ir ilgāks nekā 30 sekundes, vispirms apskati nobraukuma grafiku un pēc tam degvielas grafiku. Tie parādīs, vai brauciena laikā degvielas daudzums bākā ir atgriezies tādā pašā līmenī, kāds tas bija pirms noliešanas. Piemēram, ja bākā bija 67 litri degvielas, pirms tika fiksēta 7 litru noliešana, bet degvielas grafikā redzams, ka, turpinot ceļu, degvielas daudzums bākā atgriezies 65-67 litru robežās, konkrēto noliešanu var uzskatīt par nepatiesu. Savukārt, ja degvielas daudzums neatgriežas iepriekšējā līmenī, šī jāuzskata par noliešanu.

Ja pamani, ka vērojams straujš degvielas daudzuma samazinājums, un transportlīdzeklis nav veicis nevienu maršrutu, šis rādījums jāanalizē kā potenciāla noliešana. Protams, nedrīkst aizmirst, ka šajā gadījumā jāņem vērā arī tādi mērījumus ietekmējoši faktori kā gaisa temperatūras maiņa, kas vienmēr novērojama nakts laikā, saulaini laikapstākļi u.c.

Pastāv vairāki veidi, kā kontrolēt autoparka degvielas patēriņu un uzlabot tā efektivitāti. Mūsu komanda ir gatava piemeklēt tev piemērotāko risinājumu, ņemot vērā uzņēmuma vajadzības, tāpēc aicinām uzzināt vairāk par mūsu degvielas lietojuma kontroles risinājumu un sazināties ar mums, lai pieteiktos bezmaksas konsultācijai.