Stabils degvielas patēriņa samazinājums, uzlabota drošība un būtiski mazākas CO₂ emisijas – rezultāti, ko izdevies sasniegt Pastam, mērķtiecīgi strādājot ar tukšgaitas izskaušanu un braukšanas paradumu uzlabošanu, veicinot veselīgu iekšējo konkurenci.
Pastam ir viens no lielākajiem autoparkiem Latvijā. Teju 800 vienību, ko veido kurjeru mikroautobusi un kravas transports, pastnieku automašīnas, elektrovelosipēdi un pat virtuālās vienības kājām gājējiem. Un aiz tā visa stāv komanda, kas ne tikai organizē ikdienas darbu, bet arī nepārtraukti meklē veidus, kā to darīt efektīvāk.
Šis ir stāsts par to, kā kurjeru komandā ar aptuveni 160 autovadītājiem un mikroautobusiem braukšanas paradumi kļūst arvien labāki un rada reālus ietaupījumus.
Pirmais solis – tukšgaitas izskaušana
Eefektivitātes uzlabošana sākās ar vienkāršu, bet būtisku soli – regulāru degvielas patēriņa analīzi. Katram transportlīdzeklim tika aprēķināts vidējais patēriņš, kas ļāva identificēt novirzes un saprast, kur rodas liekie izdevumi.
Viens no būtiskākajiem secinājumiem, ka ievērojama daļa degvielas tiek patērēta tukšgaitā jeb situācijās, kad automašīna stāv uz vietas ar ieslēgtu dzinēju. Ar Mapon palīdzību tika ieviesti brīdinājumi, kas ļāva šos gadījumus ātri pamanīt un risināt. Rezultāts bija acīmredzams. Kā norāda Pasta autoparka vadītājs Matīss Ģērmanis:
“Varam lepoties, ka mūsu kurjeru komandā tukšgaitas praktiski vairs nav.”
Tas parāda, cik liela ietekme var būt pat šķietami nelielām izmaiņām. Tomēr viena patēriņu veicinoša ieraduma izskaušana neatrisina problēmu tās saknē. Būtiska loma ir arī tam, kā autovadītāji vada transportlīdzekļus, un arī šeit bija vieta uzlabojumiem.
Konkurss kā galvenais instruments uzvedības maiņai
Lai panāktu ilgtermiņa uzlabojumus, Pasts ieviesa iekšējo konkursu kurjerpiegādes komandā. Tā mērķis – panākt darbinieku aktīvu iesaisti un veidot situāciju, kurā efektīva braukšana kļūst par pašu motivētu izvēli.
Konkurss tika uzsākts 2025. gada vasarā un šobrīd aptver lielāko daļu kurjeru – aptuveni 150–170 darbiniekus. Tas notiek katru mēnesi, un tajā tiek vērtētas divas kategorijas: eko braukšana un degvielas patēriņš.
Eko braukšana ietver tādus rādītājus kā braukšanas ātrums un tukšgaita. Šie rādītāji tiek analizēti, izmantojot Mapon vadītāju braukšanas analīzes risinājumu, kas ļauj novērtēt katra autovadītāja braukšanas stilu un identificēt uzlabojumu iespējas. Savukārt degvielas patēriņš tiek aprēķināts, balstoties gan uz Mapon datiem, gan uz faktiskajiem degvielas uzpildes čekiem.
Svarīgi, ka konkurss nav tikai par rezultātiem, bet arī par iesaisti un attieksmes maiņu. “Lielākā daļa kolektīva ir ieinteresēta – ja ne uzvarēt, tad vismaz uzlabot savus rezultātus,” skaidro kurjeru piegādes nodaļas vadītājs Mariss Zigats. Savukārt, kā norāda Matīss, pat vienkārša rezultātu salīdzināšana rada papildu motivāciju, jo “neviens negrib būt pēdējais”.
Katru mēnesi labāko rezultātu autori katrā kategorijā tiek apbalvoti ar naudas prēmijām.
Šī pieeja sniedz arī ļoti konkrētus biznesa rezultātus. Uzlabojumi tiek vērtēti, salīdzinot degvielas patēriņu pa mēnešiem ar iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem, un tas konsekventi rāda pozitīvu tendenci.
“Mēs konstanti redzam, ka rezultāti degvielas ekonomijā ir labāki nekā iepriekšējā gadā,” norāda Matīss Ģērmanis.
Svarīgi, ka ieguvējas šajā modelī ir abas puses. Darbinieki saņem papildu motivāciju un prēmijas par labu sniegumu, savukārt uzņēmums vienlaikus samazina degvielas izmaksas un uzlabo autoparka efektivitāti. Kā uzsver Mariss:
“Pat ja tu prēmē darbiniekus, uzņēmums kopumā tikai iegūst – gan degvielas ietaupījumā, gan citos ieguvumos.”
Efektīvāka braukšana nozīmē ne tikai mazāku degvielas patēriņu, bet arī mazāku risku uz ceļa. Neapdomīga braukšana palielina avāriju iespējamību, kas savukārt nozīmē gan remonta izmaksas, gan transportlīdzekļus, kas uz laiku izkrīt no aprites.
Rezultātā ieguvums uzņēmumam ir lielāks nekā tikai degvielas ietaupījums, jo samazinās arī netiešās izmaksas, kas saistītas ar bojājumiem, dīkstāvi un transporta pieejamību. Kā uzsver kurjeru piegādes nodaļas vadītājs:
“Tie ir netiešie ietaupījumi. Ja tos ņem vērā, kopējais ieguvums ir vēl lielāks.”
Vienlaikus uzņēmums turpina strādāt ar darbiniekiem, kuru rezultāti ir zemāki, organizējot diskusijas un skaidrojot efektīvas braukšanas principus.
Kā skaidro Mariss Zigats, šīs sarunas nav formālas – darbinieki tajās aktīvi iesaistās, dalās pieredzē un diskutē par to, ko iespējams uzlabot. Tas palīdz ne tikai izskaidrot principus, bet arī panākt reālas izmaiņas ikdienas braukšanas paradumos.
Efektīvāka braukšana nozīmē arī mazāk CO₂
Efektīvāka braukšana nozīmē mazāku degvielas patēriņu, bet mazāks patēriņš – arī mazāku CO₂ emisiju. Pastā šīs lietas iet roku rokā un veido būtisku daļu no kopējā rezultāta.
Pasta pārstāvji atzīst, ka CO₂ samazinājums nav atsevišķa iniciatīva, bet gan dabiski izriet no uzlabotiem braukšanas paradumiem un ir tiešs konkursa rezultāts. Kā norāda autoparka vadītājs Matīss:
“Mums CO₂ nav tikai teorija – mēs to reāli mēram, redzam tā rādītājus katrai mašīnai un ik gadu nosakām konkrētu mērķi to samazināt.”
Pastā ilgtspējas mērķi ir skaidri definēti, un CO₂ emisiju uzskaite ir neatņemama autoparka pārvaldības sastāvdaļa. Emisijas tiek mērītas gan kopējā autoparka līmenī, gan katram transportlīdzeklim atsevišķi, ļaujot precīzi sekot līdzi izmaiņām.
Mapon šajā procesā nodrošina nepieciešamo redzamību, ļaujot jebkurā brīdī apskatīt emisiju datus un izmantot tos ilgtspējas analīzē. Platformā pieejamas atsevišķas CO₂ atskaites, kas ļauj pārskatāmi sekot līdzi emisijām gan katram transportlīdzeklim, gan autoparkam kopumā.
Šie dati tiek izmantoti uzņēmuma ilgtspējas pilnveidē. Tie nonāk pie atbildīgās komandas un kalpo par pamatu kopējās emisiju samazināšanas stratēģijas īstenošanai.
“CO₂ samazināšana mums ir saistīta ar visu – gan tukšgaitu, gan maršrutiem, gan degvielas patēriņu,” norāda Matīss.
Rezultātā iniciatīvas, kas sākotnēji tiek ieviestas izmaksu samazināšanai, vienlaikus palīdz sasniegt arī uzņēmuma ilgtspējas mērķus.
Cilvēki aiz platformas
Svarīga loma šajos uzlabojumos ir arī sadarbībai ar Mapon komandu. Kā norāda Pasta pārstāvji, būtiski ir ne tikai piekļūt datiem, bet arī spēt ātri un efektīvi risināt ikdienas situācijas.
Īpaši tiek izcelta sadarbība ar klientu projektu vadītāju Mārtiņu Dortānu: “Mārtiņš vienmēr ir sasniedzams un palīdz raiti atrisināt dažādas situācijas, un tas mums ikdienā ir ļoti svarīgi.”
Šāda sadarbība palīdz nodrošināt, ka Mapon risinājumi tiek pilnvērtīgi izmantoti ikdienas darbā un dod reālu pienesumu autoparka pārvaldībā.
Ko no tā var mācīties
Svarīgi, ka šie uzlabojumi nav īslaicīgi. Pasta pieredze parāda, ka, izmantojot datus un ieviešot skaidru motivācijas sistēmu, iespējams panākt noturīgu progresu degvielas patēriņā, drošībā un ilgtspējas rādītājos.
Šajā gadījumā konkurss kļūst par praktisku instrumentu, kas palīdz pārvērst datus konkrētā rīcībā. Tas veicina darbinieku iesaisti, uzlabo braukšanas paradumus un rada gan tiešus, gan netiešus ieguvumus uzņēmumam.
Ja arī tavā uzņēmumā ir līdzīgi izaicinājumi, vērts uzdot sev vienkāršu jautājumu – vai jūs tiešām pilnībā izmantojat savus datus?